Džordža Jūlija balsu skaitīšanas mašīna
Anglijā dzimušais Sers Džordžs Alfrēds Jūlijs jau kopš bērnības apbrīnoja mehāniku. Viņš bieži palīdzēja tēvam labot pulksteņus. Ģimene vēlāk pārcēlās uz Jaunzēlandi, kur Džordžs Kanterberijas Universitātē ieguva inženierzinātņu grādu mehānikā. Vēlāk puisis sākā strādāt par nepilna laika inženieri kokapstrādes uzņēmumā Sidnejā. Visu savu brīvo laiku Džordžs veltīja automātiskā totalizatora izstrādei. Viņš ierīci redzēja kā balsu skaitīšanas mašīnu vēlēšanās. Džordža idejai ticēja arī divi dēli, kas tēvam palīdzēja prototipa izstrādē. Kad valdība ideju noraidīja, inženieris nemeta plinti krūmos, bet izdomāja ierīcei citu pielietojumu. Džordžs iedomājās, ka to varētu izmantot kā hipodroma totalizatoru.
Totalizatora ceļš uz hipodromiem
Līdz pat 1913. gadam totalizators hipodromos darbojās manuāli. Iesākumā likmes tika pieņemtas, tad sarēķinātas un uzrakstītas uz krīta tāfelēm, bet vēlāk atainotas ar milzīgiem cipariem. Problēma bija tā, ka cilvēki mēdza visādi blēdīties, tādēļ pastāvēja uzskats, ka totalizatoram ir jābūt noslēgtam un jāsarēķina visas likmes līdz skrējiena sākumam. Džordža Jūlija radītā ierīce tika pirmoreiz uzstādīta 1913. gadā Oklendas hipodromā. Otro ierīci, jau elektrisko, ieviesa Glosteras hipodromā. Gadu vēlāk tika iesniegts patents. Lai cik tas neticami nebūtu, jau pirmā ierīce darbojās nevainojami. Par to toreiz rakstīja presē, tai skaitā “New Zealand Herald”. Jāteic gan, ka 1915. gada patentā jau bija ieviestas nozīmīgas korekcijas.
Neskaitāmie pasūtījumi palīdzēja Sera Džordža Jūlija uzņēmumam pārdzīvot Lielo depresiju. Apvienotajā Karalistē pirmoreiz ierīci uzstādīja 1928. gadā, un tā bija paredzēta suņu skriešanās sacīkstēm. Vēl četrus gadus vēlāk totalizators nonāca ASV hipodromos. Tam visam pa vidu, 1929. gadā, Džordžs Jūlijs tika iecelts bruņinieku kārtā. Viņa radītos totalizatorus turpināja izmantot vairāk nekā 50 gadus, līdz tos nomainīja datori. Aizsākās jauna ēra.
